ASV dolārs piektdien pieauga gandrīz par 7% gadā, bet Japānas jena jau ceturto gadu pēc kārtas zaudēja, jo tirgotāji paredzēja, ka ASV spēcīga izaugsme liks Federālo rezervju sistēmai būt piesardzīgai attiecībā uz likmju samazināšanu 2025. gadā.
Dolāra indekss, kas mēra valūtu pret lielākajiem konkurentiem, piektdien pieauga par 0,08% līdz 108,16, tuvojoties 2,2% ikmēneša pieaugumam, un gatavojās gadu noslēgt par 6,6% augstāku.
Arī dolārs šomēnes tuvojās 5.5% pieaugumam attiecībā pret jenu, savukārt eiro vērtība turējās tuvu divu gadu zemākajam līmenim.
Federālo rezervju sistēmas vadītājs (FED) Džeroms Pauels šā mēneša sākumā sacīja, ka ASV centrālās bankas amatpersonas “būs piesardzīgas attiecībā uz turpmākiem samazinājumiem” pēc ceturkšņa procentu likmes samazinājuma, kā paredzēts.
ASV ekonomika saskaras arī ar ietekmi, ko izraisīs ievēlētā prezidenta Donalda Trampa stāšanās amatā janvārī. Viņš ir ierosinājis ierobežojumu atcelšanu, nodokļu samazināšanu, tarifu paaugstināšanu un stingrāku imigrācijas politiku, ko ekonomisti uzskata gan par izaugsmi, gan inflāciju veicinošu darbību.
Tikmēr tirgotāji paredz, ka Japānas Banka saglabās brīvus monetārās politikas uzstādījumus un Eiropas Centrālā banka veiks turpmākus likmju samazinājumus.
Jena piektdien dolārs svārstījās pie 157,76 -līmeņa, kas pēdējo reizi tika novēroti jūlijā. Bet eiro kurss bija 1,042 USD, kas ir nedaudz virs zemākā līmeņa aptuveni 1,04 USD, kas tika sasniegts 18. decembrī.
Tirgotāji prognozē ASV likmju samazināšanu 2025. gadā par 37 bps, līdz jūnijam, kad eiro zonas ekonomikas apstākļos ECB būs samazinājusi noguldījumu likmi par pilnu procentu punktu līdz 2%.
Japānas centrālā banka atturējās no likmju paaugstināšanas šomēnes. Gubernators Kazuo Ueda sacīja, ka viņš labprātāk gaidītu skaidrību par Trampa politiku, uzsverot centrālo banku pieaugošo satraukumu visā pasaulē par ASV tarifiem, kas ietekmē globālo tirdzniecību.
Pagaidām ASV akciju dominēšana pasaules indeksos un vājākas valūtas Āzijā un Eiropā, kas palīdz palielināt eksportētājus, neļāva stingrākai ASV monetārajai politikai ietekmēt globālās akcijas.
Analītiķi teica, ka akciju tirgi varētu mainīt virzienu, investoriem atgriežoties no atvaļinājuma un atkārtoti novērtējot paaugstinātas ASV inflācijas riskus Trampa valdīšanas laikā attiecībā uz bagātīgi novērtētām Volstrītas akcijām.
Parādu tirgos augstākas ASV likmju gaidas palielināja 10 gadu valsts kases ienesīgumu, kas pieaug, krītoties fiksētā ienākuma vērtspapīru cenai, piektdien sasniedzot augstāko līmeni kopš maija sākuma – 4,607%.
Divu gadu Valsts kases ienesīgums, kas seko procentu likmju prognozēm, tirgojās aptuveni 4.33%. ASV parāda tendences arī palielināja eiro zonas ienesīgumu, Vācijas etalona 10 gadu bund ienesīgumam piektdien pieaugot par 5 bāzes punktiem (bps) līdz 2,372%.
Citviet tirgos zelta cenas pazeminājās par 0,2% līdz 2628 USD par unci, paredzot aptuveni 28% pieaugumu gadā un spēcīgāko gada sniegumu kopš 2011. gada, jo ģeopolitiskās un inflācijas problēmas palielināja patvēruma aktīvu.
Naftas cenas bija maz mainījušās, taču paredzēja iknedēļas kāpumu, investoriem gaidot ziņas par ekonomikas stimulēšanas centieniem Ķīnā, pasaulē lielākajā naftas importētājā. Brent jēlnaftas nākotnes līgumi pieauga par 0,1% līdz 72,52 USD par barelu.